 (www.feini.lv) |
| Aija Celma : Es zemē ieaudzis esmu |
| Pakāpjos kalnā Un paveros debesīs. Redzu, kā balti Mākoņi klīst, It kā tos ganītu Neredzams ganītājs, Vēja stabuli Nēsādams līdz. Pamanu mākoņos Trakuli auniņu, Steidzas tam pakaļ Izsalcis vilks... Redzu,kur med(i)nieks Slēpjas aiz mākoņa, Vaktēdams vilku, Palicis stings. Pēkšņi gans iepūta Spēcīgi stabulē, Neļauj tas trakot Vairs mākoņiem. Debesis satumst Un zibeņi pāri šķīst, Es stāvu kalnā, Kaut lietus līst. Paņemu sevī Es daļu no negaisa, Gans manos matos Zariņus sprauž, Aizveru acis ciet- Plūst manī zemes spēks, Zirneklis augumu Tīklā auž. Aizgājis negaiss prom, Palieku stāvot te, Kļuvis es, liekas, Par koku jau... Te mana vieta Un te mana dzimtene, Mani ar saknēm Jums neizraut. |
| (01.07.2008) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |