 (www.feini.lv) |
| Lana Insberga : Sīpolus graizot |
| Man gribas izliet to daudzumu sāpju, Kas ieēdušās krūtīs un ellīgi grauž, Bet acis sausākas par tuksneškāpu Un asaru tām žēl vai varbūt skauž. Kaut cenšos raisīt asarpilnus plakstus, Tie spītējas un sāpe iekšas lauž, Tad eju es pie dobes izraut lakstus, Starp kuriem stādīts sīpols vientuļš aug. Un griežu sīpolu es, plaši acis verot, Lai tek man asaras, kā upe agros palos, Bet maldījusies biju, naivi cerot - Ka sāpi asaras tik viegli projām skalos. Var sagriezt sīpolus, kaut tonnu veselu, Bet nelīdz tie, kad sāpe sirdī mīt, Un tādēļ es ar roku visam atmetu, Lai dzīvo sāpe krūtīs, ja reiz tīk. |
| (03.06.2008) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |