 (www.feini.lv) |
| Sahhara : Sarkana nu saule riet |
| Sarkana, nu saule riet, Gribas arvien tālāk iet. Gribas rietēt saulei līdz, Gribas nogrimt debesīs. Zeltīta, nu saule lec Gribas lidot debesīs, Augstāk arvien, putniem līdz, Līdz var zvaigznei pieskarties, Glāstīt to un nemosties. Mirāžas, lai tagad zūd Tuksnesī, lai smiltis plūst Garām paskrien gadsimti Pazūd dzīles dimanti. Agrāk bija to tik daudz, Palikušie skumjas pauž. Lāsmojoša uguns deg Katru sirdi tā reiz ved, Bet tā atdziest, Bet tā nodziest. Paliek pelni, tikai pelni Tumši, drūmi, elpu spiež Un tad katrs, cilvēks pats Virpulī tos ātrāk griež. Bet kad mēnesnīca aust Negribas vairs skumjas paust. Gribas atkal gaismu degt Un no jauna dzīvē lēkt. |
| (26.12.2004) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |