 (www.feini.lv) |
| Kristofs Girgensons : Bezmiega ausmā |
| Kad rītausma ver man acis ciet, es pretojos. Grimstot atmiņās, smeldzē un nesaprotamā cerībā. Tu to radīji virpulī pēkšņā. Lai sagrautu sekundēs un pasmietos. Tik kāpēc? Kad jauna diena mani skar. Esmu jau nomodā. Lai kaut kur skrietu tukšumā. Un meklētu! Varbūt atkal Tevi? Lai atkal ļautos Taviem meliem, smaidam, burvībai, mirkļa vājumam? Iestājas diena. Manis negaidīta, nīsta, lamāta, bezmiega modināta. Un dodos es meklēt mieru. Ar atbildēm. Kaut kur... Pasaulē... |
| (01.06.2008) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |