 (www.feini.lv) |
| venija : Man negaršo melnā tēja.... |
| Cik ilgi cilvēks var otru cilvēku dancināt? Cik ilgi mums ir atļauts spēlēties ar citiem cilvēkiem un to jūtām? Jūs teiksit – it ne maz! Tas ir ļauni, jums nav sirds, kā jūs tā varat? Bet es varu, man tāds darbs... it kā darbs tāds ienesīgs, katru dienu pa kādam klientam, katru dienu pa algai... man, protams! Klientiem? Nu, bet es jau viņiem nelieku pie manis nākt... viņi paši izvēlas... viņuprāt, lūk, es iederētos viņu dzīvē. Gribat pamēģināt? Bet, lūdzu es varu apskatīt jūsu māju, jūsu dzīvokli, un ja man ļausit pat sevi pašu, bet es nesolu, ka tur palikšu... es vispār nesolu! Manā profesijā tas nav pieņemts. Solījumus dod labie, kārtīgie, paklausīgie muļķīši, bet godkārīgie un lepnie mātes dēli... jā, arī viņi sola, taču solījumus nepilda, tāpēc es labāk nesolu vispār! Nu, jā, tātad patika, ka es vienu dienu pie jums paciemojos? Jā? Bet ziniet, rīt es nenākšu... kāpēc? Man negaršo melnā tēja... piedod, ja vari... Nu, vai tā ir labāk? Vai tagad jūs visi jūtaties apmierināti? Vai ir labi? Nē, vai ne? Jūs jūtaties izmantoti, jo kā - jūs tīrījāt māju, pārkrāsojāt sienas, nopirkāt jaunu servīzi, uzvilkāt labāko kreklu, un viņai negaršo melnā tēja... kā auksts ūdens 40grādu karstumā... salst! Kā spirts uz apdeguma.... sāp! Kā riebjas! To pastiprina naids, dusmas, un tagad es esmu vainīga pie tā, ka jūs mani ciemos lūdzāt... bet vai tad es uzprasījos, vai es lūdzos? Es tikai pasmaidīju, un jūs paši - nāc! Man ir šokolādes saldējums! ... un man garšo šokolādes saldējums, un kāpēc man neaiziet? Labāk nevajadzēja... bet, katru reizi tā gribas saldējumā atrast šokolādes skaidiņas...tā gribas...un tā taču ir tikai degustācija! Neaiciniet mani ciemos! Man negaršo melnā tēja.... |
| (21.12.2004) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |