 (www.feini.lv) |
| Tilla Lilla : Aiz loga |
| Lija lietus. Es nezinu Vai tiešām tik traki vēl līs. Vai vēlreiz man atļaus redzēt kā noasaro logs. Kā dzimst peļķes un okeāni... Es nezinu. Vai tiešām Vēl vienu vienīgo Reizi es redzēšu Debessasaras Un Mākoņu zilumu Izlīstot zemē. Vai kādreiz...? Nē, varbūt arī nevajag paredzēt laimi... Manas acis to nenovērtēs. Ja nu vienīgi Prāts vai sirds. Bet tie jau sen noslīkuši pirmajā lietū. Nākamajam vairs nav spēka... Varbūt parīt Atkal līs kā aizvakar. Jā, solīja sniegu. Logs vēlreiz noasaros. Taču šoreiz Varbūt mūžīgi. Sals. Un asaras Sastings mūžīgās Leduspuķēs. Logs- mūžam izmircis līdz ādai. Logs. Ko iztur sirds. Puķes. Ledus. Leduspuķes. Punkts. |
| (21.12.2004) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |