 (www.feini.lv) |
| Jolanta Stutāne : Par siļķēm |
| Kas vispār ir ilgas? Zilā ilgu puķe, vēlmju un iespēju robeža? Attālums vai tuvums? Vai ilgoties ir veselīgi? Tik daudz jautājumu. Atbildes vēja vijoļu skaņās. Ārsti saka, ka ilgoties ir veselīgi līdz nerodas atkarība, kas aizrauj kā opijs. Es ilgojos, gaidīju, cerēju, pat ar draugiem derēju, bet derībās neuzvarēju. savās iedomās to dienu ar košām krāsām zīmēju, līmēju sajūtas. Tas brīnišķīgais mirklis, kad ilgas taps piepildītas...Kāds teica, ka es kļūstot atkarīga. Man sanāca smiekli, jo kā gan var būt atkarīgs no tā kā vēl nemaz nav. Maldīga diagnoze perspektīvā rītā. Mīlestību es zīmēju tavās acīs, un ķermenī dzima neprātīga, galvu reibinoša raibu tauriņu kņada, kas tik ļoti kutināja sirdi. Tikai par viņu, tikai par mīlestību spēju domāt pavasarī. Laikam saulstari, ziemasprāt, pārlieku reibināja. Ziedonis bija manā ķermenī, kad tu nāci mani modināt. Pavēru acis, smaidīju. Pat saule maigi smējās. Rasa zālē mazgāja tavas kājas. Pieskāries maigām rokām.Tu nāci, tu biji. Diemžēl tavās acīs dārgs bija tikai paša spoguļattēls. Snieg sniegs.Es gaidīju tevi atnākam.Tu kavējies. Tev bija iepatikusies slēpšanās spēle .Vadīju dienas, brienot pa šaubu ēnām.Ar katru rītu vējš arvien spēcīgāk sitās pret loga rūtīm. Tu taču zināji, ka man ir alerģija pret ķidām.tu laikam nezināji, ka pieņemšu tās no tevis. Neslēpies... Palūkojies uz manu dvēseli...Dvēselē es ķidas neglabāju, bet tu esi izņēmums.Es gaidīju visdārgāko ,bet saņemu paliekas .Savu dāvanu tu pasniedzi cēli. Cerēju ka vismaz acis nolaidīsi. Kļūda...Tu smējies ,jokoji. Par daudz iemeslu, lai vairāk neilgotos. Mani nosūtījuši uz intensīvās terapijas nodaļu, kur ilgu apmeklējuma laiks ir ierobežots un mīlestība vientuļa klīst gar logiem. Ārsti saka, ka dvēsele saindēta. Viņi atraduši tajā pārlieku daudz ķidu. |
| (25.04.2008) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |