 (www.feini.lv) |
| Kaiva Anna : Atkal. [.Pavasaris.] |
| [J.K.] Atkal pārņem tā sajūta jaukā, Kad ieraugot viņu esi laimīgs un atplauksti smaidā.. Atkal tie vārdi, ko saka saprāta spārns – „noņem tās rozā brilles, bērns..” Varbūt bērns, bet es vismaz jūtu.. Rozā ietvariem, tomēr dzīvi redzu īstu. Varbūt, bet nav vismaz tā, Ka nesapņoju un sapņus nīstu.. Un varbūt!-varbūt tā tiešām ir- Kas augstu lido, sāpīgi krīt. Bet man joprojām ir cerība, Ka tas nenotiks rīt.. Tādēļ ļauj man lidot. Ticēt tam stāstam, ka laime kur’ gaidot. Vēlreiz un atkal no kritiena bēgot, Ļauj dzīvot šo dzīvi, vienkārši mīlot. |
| (18.04.2008) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |