Tik liegi,
izskan Tava balss,
aizejot pasaulē
un skumji.
Pedējā skūpsta burvīguma sajūtas.
Izkūst.
Kā šokolāde ugunī.
Es atveru sirdi,
ikdienas steigā,
skaistajām atmiņām.
Kuras pārklāj aizejošās dienas.
Bez Tevis.
Un jau bez smeldzes.
Vēl gaidot to papildinājumu.
Un atkal,
tik liegi,
izskan Tava balss.
Manī iekšienē.
Neticībā cerot!
Uz Taviem soļiem.
Atkal!
Manā dzīvē. |