 (www.feini.lv) |
| Tilla Lilla : Varu viena |
| Es esmu akmens Ciets. un varbūt rīt Naža asmens Pāršķels nakti... Šķēlumā saule izlēks, Balta... Kā manu iedomu sapņi, Kā es... Šķīlums, Šķēlums – Ahā, tomēr neesmu es ideāla, Es – Egoiste, Nabagu pārņems žēlums. Mani tik izmocītu, No likteņa rokām Mani Izņemt, atņemt... Es – egoiste, Es neredzu, kur man labi, Kur mani kājām spārda, Man – visur mājas Man, aptaurētai, Man viss priekšā ir jāpasaka: Kur mani mīlēs, Kur pērs, Kas man zīlēs, Kumeliņš bērs. Atjās tautu dēls, Sauks tautiņās... Bet ir jau vēls – Jāiet istabā... Kas man pateiks tagad, Ka jāpaliek, Ka es, muļķe, eju Tur, kur man liek... Un nakts pāršķelta, Būs diena. Nekas. Es varu arī viena. Visu, pat pasauli izturēt... |
| (19.12.2004) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |