 (www.feini.lv) |
| Irēna : sirds gadalaiki |
| Ziemā tā siltu villaini lūdz Un skatās kupenām pāri- Cik ilgi, cik ilgi vēl būs? Ir putenī tomēr tik skarbi... Sirds ilgojas ieslīgt skavās Tik cieši un maigās kā zīds. Jau atnāks drīz pavasaris- Kā mīļotais sengaidīts! Kad ābeles ziedos jau skan, Putnu vīteru daudzbalsu taktis, Zied pļavas un īsajās naktīs Sirds smiedamās vasarā skrien. Dej taureņiem ,basas tai kājas. Nāk rudens, sirds nerimstas vēl- Koši sarkanās kļavu lapās Skūpsti vasarai atvadām kvēl. Tad rakstainās vilnas zeķēs Tā aizbrien rudenim līdz. Un promejot gājputnu kāsī, Tik skumji vēl noskatās. Bet slepus tā kafijā zīlē- Cik ilgi, cik ilgi vēl tā? Kaut patiesībā vienalga, Kādu mēnesi kalendārs šķir. Sirds mīlēt prot ziemas salā, Var noreibt aiz laimes no tā, Un būt prieka pilna jebkurā Gadalaikā. |
| (05.03.2008) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |