mūsu pirksti ir šķīvju pircēji un sitēji
uz laimi pretī sarkstošiem rietiem
un papardes sniegā priecējoši
kā mēness fāzes gaistoši
aiztur elpu laternu stabos
ir ēnains raksturs tām
grozās un šūpojas ap mākslīgu sauli
taureņi - tie garšo stipri eleganti krēslai
un pie loga krēslā sildās
māte
ar lokiem tumšākiem par akaci
zem acīm
kur tuša pilējusi smagām
nopūtām |