Sēž krastā zvejnieks
Viņš jūtas kā dzejnieks :
Daiļo meiteni ieraugot,
Puisis visu aizmirstot.
Redz savā vienīgajā mūzā
Viņš sapni mīlas rozā :
Viņa kleitā baltā
Nāk solī staltā . . .
Šeit sapnis pārtrūkst,
Sirds strauji pukst :
Mīļotā klāt pienāk
Acīs lūkoties sāk.
Puisis nevilcinās ne mirkli
Noskūpsta meiteni bikli :
Miklis - sapnis īsts kļūst,
Skaistule priekā mulst . . . |