citi laiki un
citi trakie pieliek slaktiņa ainai klāt
lēnu romantisku mūziku asinis nāvi
iznīcība kļūst par skaistu gleznu
par pamatu mīlai uz lietām un cilvēkiem
un viņi turpina krist kā prusaki
kamēr puisis asiņainā tē kreklā
kaislīgi skūpsta meiteni ar perfektu meikapu
un saka ka jāpabeidz iesāktais bet
meitene viņu nelaidīs
teiks lai ļauj viņai palīdzēt
zvaigznes pārnēsāt
nē
ļauj man
es salocīšu ielikšu somā
un tad uz pusēm nesīsim
viņa kliedz nopakaļ
bet puisis vairs nedzird
guļ sarkanā guašu krāsu peļķē
un viņi turpina krist kā prusaki |