ak, Dievs, kā gribas skriet,
prom traukt un nekad,
nekad neatskatoties
uz tālieni jaukt.
jūtos kā bedrē, slazdā,
laidiet mani ārā!
palaidiet mani brīvā kritienā
un aizmirstiet,
lai lūzt vai plīst - nedomājiet
par to,
ka es kādreiz atgriezīšos
un ar asaru pilnām acīm uz jums
skatīšos.
palieciet, un ļaujiet
man iet!! |