ak, Dievs, kā gribas skriet, 
prom traukt un nekad, 
nekad neatskatoties  
uz tālieni jaukt. 
jūtos kā bedrē, slazdā, 
laidiet mani ārā! 
palaidiet mani brīvā kritienā  
un aizmirstiet, 
lai lūzt vai plīst - nedomājiet 
par to, 
ka es kādreiz atgriezīšos 
un ar asaru pilnām acīm uz jums 
skatīšos. 
palieciet, un ļaujiet 
man iet!! |