| toreiz mēs varējām priecāties kopā par dzeltenu kaut ko ārpusē logam
 par dūcošu skaļo uz kamenes spārniem
 par manu smieklīgo kāju
 un tavu tieksmi pēc sāļā
 kad modāmies otrajā rītā
 un tagad mēs arī to varam
 bet kaut kā ne tā kā tas bija
 daudz savādāk
 smaidam un dusmojam
 |