 (www.feini.lv) |
| Cinderella : Dzimšanas diena |
| Gaitenī atkal nodipēja soļi, viņš saslēja ausis un strauji pacēla galvu. Skatiens saspringti tiecās cauri durvīm. Tad viss noklusa, un suns atkal nolika purnu uz priekšķepām, gari un skumīgi nopūzdamies. Kādu brīdi viņš nopietni vēroja caurumu savā paklājiņā, netālu no kreisās priekšķepas. Malas tam bija apspūrušas, un diegu galiņi pie katra elpas vilciena novirmoja. Vecais, labais paklājiņš. Tad viņš plati un bezcerīgi nožāvājās un apvēlās uz sāniem. Blakus istabā skanēja jautras balsis. Sāka krēslot, un vienaldzīga tumsa pamazām ieskāva gulētāju. Dzimšanas diena. Tieši pirms sešiem gadiem kā pīkstošs kamolītis viņš bija ievēlies pasaulē. Dīvainas sagadīšanās pēc arī Saimnieka Mazulis bija pieteicies šai pašā datumā, un nu jau tortē līpinājās četras svecītes. Aptumšotajā istabā viesi kolektīvi izpalīdzīgi ievilka elpu, vērojot, kā Mazulis piepūš vaigus... ...mūžam neizsīkstošajā dzīvespriekā mutuļodams, luncinādamies un aurēdams viņš ar visu savu masīvo augumu bija klupis bērnu barā, neganti tos nobiedēdams. Nikni sarāts un iepļaukāts, iegrūsts Saimnieka istabā, kur nu atgulēja savu dzimšanas dienu. Sidrabainā, spokainā mēness gaisma tomēr viegli uzbudināja. Jubilārs uztrausās kājās, piečāpoja pie durvīm, klusais smilksts palika šai pusē. Pēdējie viesi jau bija aizvadīti, un Mazulis apguldīts saldi sapņoja par savu jauno draudzeni − sudrabainu Spēļu Auto. Durvis pavērās, un suns, sajutis Saimnieku, uzmanīgi vēroja to ienākam pustumšajā istabā. Astes galiņš viegli sitās pret grīdu. Vēl pajaunā sieviete atlieca nogurušo muguru un kaut ko nomurmināja par aplietu galdautu, tad viņas skatiens sastapās ar Suņa acīm. Smaids aizvijās no purna līdz sejai un atpakaļ. Saimnieks apsēdās un nolika plaukstu sev blakus. − „Tu kucēniņš mans.” Jau nākamajā mirklī silts, maigs purns gulēja tai uz ceļgaliem, un abi iegrima paši savā mirkļa dimensijā − uzticīgā abpusējā vērošanā. Saimnieka roka bužināja samtaino pakausi, un istabas tumšie kakti kļuva tuvi un draudzīgi, Mēness smaidīja caur aizkaru spraugu, un ārā vējš klusi svilpoja miega dziesmiņu gar logu rūtīm... |
| (30.01.2008) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |