 (www.feini.lv) |
| sadwolf : asara, sirds, kaps |
| Pār vaigu norit asara, kas lenām krīt lai saniegtu zemi, to nespēj stādinat ne vēja pieskāriens ne saules stars ta vienkarshi krīt līdz sasniedz zemi un izškist vel sīkākās lāsēs, ka salauzta sirds tā kādu laiku uz zemes dus līdz pazūd pavisam nebūtība, atmiņas dažam paliek šis cilvēks pār kura vaigu ši asara reiz ir ritējusi, ši cilvēka sirds kura kādreiz ir pukstējusi, bet nu klusība pie miera devusies, pie aizsaules vārtu roktura tā tverusies, paiet dienas, nedēļas, gadi un šīs atmiņas izplēn tumsā, varbūt kādreiz vel kāds pieminēs ar vārdu labu, bet vairs ne ta, kā agrāk, jo apjēdz, ka šādi pieminot nevienam vairs nekļūs labāk, nekas vairs nebūs, ka agrāk. Tik starp priedēm vel vejš ik pa laikam noliek kādu lapu uz skuju klatā kapa kas sen jau nav apmeklēts, ka puķi, ka piemiņu par šo cilvēku....... |
| (29.01.2008) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |