 (www.feini.lv) |
| Vilnis : Par Tevi un mani |
| Vai atceries,kad pirmoreiz mēs tikāmies, Ar tīrām dvēselēm mēs bijām-neizlikāmies. Tev acis staroja,kad juti manus glāstus, Kad lūpas manas stāstīja tev stāstus Par to,ka mīlai manai pietrūkst dzīves telpas. Kad es tev pieglaudos,tu paliki bez elpas. Pa tikko pļautu pļavu gājām,zālei čabot. Man negribas neko no pagājušā labot. Es ticu,var būt naivi,bet-es ticu toties- Ar mums tas varētu vēl kaut kur,kaut kad atkārtoties. |
| (18.01.2008) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |