 (www.feini.lv) |
| liu : Sapņu vilciens |
| No vilka bēgsi, lācim uzskriesi Dzeja prozā Jo tālāk, jo trakāk :D Uz nakts sidraba sliedēm Sapņu vilcienu gaidu, Kas sargās mani no lodēm Un pārvērtīs dusmas par smaidu. Nāk sapņu vilciens tik strauji, Ka aptvert tā vedumu nespēj Prāts saka: „Nav jau tik ļauni! Galvenais – laicīgi paspēt.” Vēl soļi gausi un smagi. Kāpēc kāpšļi šie augsti un gari? Un sienas tik melnas... Vai aiz stūra vēl glūn briesmas? Skats atpakaļ... Par vēlu. Nodziest cerību liesmas. Nāk pretī sapņu konduktors, Tam vaicāju, kur aizved ceļš. „Šis ceļš uz elli, grēciniek, To elli, paša radīto.” Bum! Sprādziens. Sagriežas kajīte, sagriežas sienas. Nē! Laidiet! Es lūdzu. Bēdas tik lielas. Bum! Pērkons. Atmiņas, stikla lauskas, Atmiņas; cik trauslas... Skats, smaids, naids, Šķīst asaras; cik siltas... Vārdi kā dārdoši viļņi; Nē, tomēr maigas, tik klusas, Ir arī atmiņas skaistas. Miers. Ja sapni spētu kontrolēt Un šādu galu paredzēt, Es laikus apkārt pagrieztos Un laimi atrast nesteigtos, Jo vienīgais, ko sirdij spēt, Ir mirkli iemīlēt, ik domā mīlu sēt! |
| (13.01.2008) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |