 (www.feini.lv) |
| Endželīc : Ļoti |
| Man ir bail atzīties Man ir bail nemelot Man tik ļoti gribas tēlot likteni Tik ļoti gribas, jo zinu Tu jūti to pašu Bet es meloju Ka tev vienalga Tikai lai neiemīlētos Bet man tevis pietrūkst Ļoti Es nespēju nedomāt Nespēju nesapņot Ielienu stūrī Un tūkstots reizes sev atkārtoju Tikai neiemīlies Lūdzu nevajag Tikai nedomā Tikai neskumsti Bet es skumstu pēc tevis Ļoti Es stāstu sev Ka esmu muļķe Mums viss jau reiz ir bijis Un pagātni neatsauksi Bet es nespēju vairs mierīgi elpot Tikai aizžņaugtā balsī kliegt Es NEGRIBU iemīlēties Es negribu sapņot Es negribu redzēt acīmredzamo Mums VARĒTU izdoties Ja vien mēs nebaidītos mīlēt Tik Ļoti Manā dzīvē nav ne smakas no tevis Man neviens nav vajadzīgs Es uzspļauju mīlestībai Es esmu neatkarības karaliene Tāpēc es tikai stūrī sēžot Varu kliegt, ka baidos iemīlēties Un klusām atzīties Ka man tevis pietrūkst Ļoti... |
| (16.12.2004) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |