 (www.feini.lv) |
| liu : Mana purpura pils |
| Mana purpura pils Samtā ietērpta Ar zeltu laistīta Spoguļiem noklāta, Bet akls ir galms, Melīgs pat tā smaids. Mana Saules pilsēta Gudrības pildīta Tīra, gaiša, mirdzoša Tik silta, karsta... ai! kā dedzina! Un acis tiem kaist, Šiem sapnis nu gaist. Mana utopija, paradīze Ēdenes debesu dārzi Top mākoņu plīvura apsegti, Uz divvientuļās salas oļiem Kā as’ras krīt lāses. Tās saplūst upēs Un saplūst jūrās, okeānos bargos Reiz iztvaiko un atgriežas, Reiz iztvaiko un atgriežas... Pērkona dārdiem skandinot: Padzirdīsim pēc citu sāpēm izslāpušo pasauli! |
| (09.01.2008) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |