 (www.feini.lv) |
| vārds uzvārd : Manis starp jums vairs nav |
| Manis starp jums vairs nav. Jau kopš pagājušā pavasara, tik auksta kā sasalušās ziemas naktis. Šis stāsts - viss sākās ar muļķīgu pamēģināšanu kādā ballītē, laikam 17 gadu vecumā. Nē... Tā tobrīd nebija narkotiku atkarība. Bet drīzāk atkarība no kompānijas, no cilvēkiem, kurus vēlējos uzskatīt par saviem draugiem. Laiks nestāv uz vietas – tam līdzi nāca melošana, zagšana. Ģimene sāka uztraukties un daudzi cilvēki novērsās aizvien vairāk. Tukšums. Tukšuma aizpildīšanai narkotikas sāku lietot biežāk, lai aizmirstos – stiprākas.Kad sapratu, ka ir jāapstājas vairs nespēju. Pirmo reizi sajutu, kā tas ir, kad no kādas lietas esi tik ļoti atkarīgs, ka Tu esi gatavs pārdot Visu - ne tikai sevi, bet arī visus savus agrākos principus. Citi cilvēki? Tiem tavās acīs vairs nav liela vērtība... Morāle? To pazaudēju jau sen..Tu sevi sagrauz un fiziski sāpes ir nepanesamas. Gāju cauri mokām, bet laikam jau to nespēju. Manu apmigloto acu priekšā nodūra manu draugu. Kā tas īstenībā notika pat nezinu. Es biju turpat blakus, bet atmiņām pa vidu maisās heroīna izraisīti murgaini gļuki. Apkārtējie runā, ka viņš kādai paziņai bija ievērojamu laiku parādā, laikam jau par iepriekšējām devām... Neatrodot pie viņa neko vērtīgāku par pāris tabletēm - tie nekavējās parādsaistības ātri dzēst ar gludu, aukstu asmeni.Es neatceros notikumus, bet lieliski atceros tās sasodītās sajūtas.. To naža aukstumu sajutu pat sevī. Visam apkārt brūkot - izrādījās es biju par vāju. Es nespēju panest šīs dzīves smagumu un dzīvību sev nolēmu atņemt pati... Laikam tā arī bija vienīgā lieta ko pēdējā laikā izdarīju saviem spēkiem. |
| (06.01.2008) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |