 (www.feini.lv) |
| Santa Ze : Epizode XXX |
| Reiz kādā savādi saulainā un ik-pa-brīdim lietainā augusta dienā Saulstariņš ieraudzīja kādu savādu būtni.„Cik savāds!” nodomāja Saulstariņš paejot garām. Šis savādnieks palika Saulstariņa prātā un nekur nedevās prom, šķita, ka tas tur paliks, līdz paies tik ilgs laiks, lai to neatcerētos. Bet augusta dienas gāja un tā nu reiz iznāca, ka Saulstariņš ar savādo būtni iepazinās. Peļķu pavēlnieks.Bet nu jau ir Ziemassvētki aiz muguras, jau trīs mēneši vairāk kā Saulstariņš ar Peļķu pavēlnieku kļuvuši par savāda rakstura labiem draugiem. Ādā rudens dienā Saulstariņš ar čukubānīti devās ciemos pie Peļķu pavēlnieka skaistāku to dienu padarīja Peļķu pavēlnieka bezbēdīgais smaids peļķēm cauri ejot un apņēmība Saulstariņu pārnest pāri kādai neapejamai peļķei, ja tāda gadītos. Un mazie kastanīši paši uzprasījās, lai Peļķu pavēlnieks tos salasītu.Un tad viņi abi uzticīgi viens otram stāstīja par dzīves rūpītēm un katru reizi uzmundrināja viens otru.Bet tad savāda rakstura abi labie draugi devās citus savādniekus uz pilsētu apskatīt. Un apsolījuši rūpēties svešajā vietā viens par otru, izpriecājās savādnieku pulkā. Peļķu pavēlnieks brālīgi rūpējās par Saulstariņu un tad, kad bija jau jādodas mājup – viņi abi vēl cieši samīļojas viens otru. Saulstariņš saprata, ka kopā esot ar savāda rakstura labo draugu - Peļķu pavēlnieku viņa sevī nejūt nevienu plankumu. Bet tad nāca skumji laiki. Peļķu pavēlnieks nevarēja aizbraukt ciemos pie Saulstariņa, un Saulstariņš nevarēja apciemot Peļķu pavēlnieku. Un te pēkšņi Peļķu pavēlniekam uzbruka kāda naidīga un viltīga odze, solot viņu padzīt no viņa vietas. Saulstariņš izmisīgi gribēja palīdzēt Peļķu pavēlniekam, bet viņš lika palikt malā, apsolīja paziņot, kad beigsies karš.Un tā Saulstariņš gaidīja. Gaidīja. Līdz beidzot karš bija beidzies, bet Peļķu pavēlnieks... viņš bija palicis tik savāds. Viņš pēc kara pēkšņi bija sasalis. Saulstariņš nolēma uzdāvināt viņam savu sildošo sirdi, lai tā sasilda, jo tik ļoti nevēlējās, lai savāda rakstura labais draugs tāds paliek. Un tā – Ziemassvētkos viņš to saņēma. Un tā – pat paldies nepasakot...pazuda. Un nu palika Saulstariņš viens pats, nesagaidījis nevienu sava labā drauga - Peļķu pavēlnieka – ziņu. Uz kurieni un kāpēc Peļķu pavēlnieks pazuda? |
| (31.12.2007) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |