 (www.feini.lv) |
| Žanete : Ar uguni spēlējoties |
| Jau atkal ar uguni spēlējos! Un neko jaunu jau ar nemācos. Vien pirksti apsvila tā kārtīgāk. Bet uguns tik deg... Un atkal jau roka uz to pusi stiepjas. Cik reižu jau tā nav gadījies? Pirksti man neprātā svilst. Un jāskrien man sniegā apgulties - No uguns uz brīdi atrauties. Vēl tikko sāpēja dikti Bet tagad kāds neprāts atpakaļ sauc. Varbūt tā zilā liesma tik mānās, Gribas no jauna to pārbaudīt. Šoreiz jau bišku piesardzīgāk, Vēl joprojām tai tuvoties cenšos. Nē! Tā nebaidās manis, Bet manas stulbās ziņkārības gan. Ar guni spēlējos visu mūžu es tā. Gan mīlu, gan nīstu ... Bet klusībā mani ziņkāre dzen, Atkal pie viņas atgriezties. Bet jaunu šoreiz citādi ies? Jo nevar taču tā divreiz gadīties. Ja kas - tad sniegu aizņemšos, Gan jau kāds dalīsies. Ne pirmā ne pēdējā reize šī, Kad ar uguni spēlējos. Bet kādreiz arī mana spēle beigsies, Un mani pirksti atkal sniegā slēpsies. |
| (15.12.2004) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |