 (www.feini.lv) |
| Žanete : Sist vajag! |
| Sist vajag! un tā no visas sirds. es nesolu, ka labāk būs, bet tāds sadistisks miers gan. Vajag sist, Tik ļoti vajag sist, ka nerodu mieru pat sienu piekaujot. tik loti gribas lai kādam sāp! Un tā riebīgā sētas siena par mani smejas. Kā gribas raudāt šo mīļu brīd. Un es eju dauzīt to stulbo sienu, bet tā mani nejūt, Tā ir cieta un augsta. gribētos pašai par tādu kļūt, jo savādāk liekas, ka jūtu par daudz. Un tad tik nežēlīgi gribas sist, Ka meklēju tuvāko. ieraugu pirmo sienu - un maucu no visa spēka, bet tu pasmejies par mani, "tu nepareizi sit!" Un tad gribas arī tev šo sāpi parādīt. Bet kur gan palicis man spēks? vai kādreiz man tas bijis? Un paliek dusmas dziļi manī, gribētos reiz ārā tās laist. Es iešu piekaut tuvāko sienu, un lūdzu netraucēt mani. Bet ja bezspēkā zemē krītu, Tad lūdzu piebeidziet mani līdz pēdējam |
| (15.12.2004) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |