Dzīve nekāda
Kā suņa āda!
Pilna melnām blusām,
Kas lēkā pa spalvu klusām…
Izlēca strīpaina viena-
Nu gan bij viņas diena!
Visi to pamanīja,
Šī taču strīpaina bija!
Pasmīnot nopētīja…
Lēca blusa klusām,
Lēca un lēca kopā ar visām,
Atkal pilns melnām blusām… |