Kā mēness veras visumā,
Kur viņa zvaigzne mīļotā,
Tā ieklausos es klusumā
Kur Tava sirds pukst tālumā.
Ja visums kādreiz mainīsies,
Un mēness zvaigznei piekļausies
Būs ļauts ar Tevi satikties,
Un sirdīm mūsu apskauties.
Tik pagaidām viss tā kā ir,
Mūs arvien liktenis vēl šķir,
Un laikam visumam tā tīk,
Ka mēness zvaigzne tālu mīt. |