 (www.feini.lv) |
| Lana Insberga : Bērna sapnis |
| Reiz bija bērns, Kurš uzdrīkstējās ticēt, Uzdrīkstējās sapņot būt laimīgs, Viņš ticēja, Ikreiz, kad no jauna sāpēja mazā sirsniņa, Ikreiz, kad no jauna asaras nolija pār mazajiem, sārtajiem vaidziņiem. Bērns ticēja un cerēja, Ka viņa pieticīgā vēlēšanās piepildīsies - Ka viss atkal būs labi un nebūs jāraud. Viņš nevēlējās ne skaistās rotaļlietas, Ne saldumus, pēc kuriem dīca laimīgie bērni, Viņš tikai vēlējās mieru, Mīlestību un atkal ieraudzīt smaidu Sava vistuvakā cilvēka sejā. Viņš ticēja, ka reiz tas piepildīsies, Viņš to lūdza Dievam katros svētkos, Lai arī Dievam neticēja, Viņš to lūdza katrai krītošai zvaigznei, Katrai monētai, kas tika iesviesta vēlmju avotos, Izmantoja katru izdevību un vēlēšanās vienmēr viena un tā pati: "Kaut tas reiz beigtos un man nebūtu vairs jāraud, Kaut man vairs nebūtu jāskumst un es varētu atkal dzīvot mierā, laimē un klusumā, kuru iztraucētu tikai smiekli. Lūdzu!". Un pienāca diena, kad viss tiešām piepildījās, Kāds bija saklausījis mazā bērna pieticīgo sapni, Bērns dzīvoja mierā, klusumā, saticībā, Bet vēl aizvien šad tad šim bērnam norit asara, Par tiem, kas šobrīd raud, skumst un nevar būt Tikpat laimīgi, kā viņš. |
| (09.12.2007) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |