Atplauka lilija-
Balta un trausla,
Debešķīgi smaržoja.
Es zinu, tā nav mūžīga.
Tā novītīs, to izmetīs…
Tik skaists ir mirklis,
Kad tā ir- zied un smaržo…
Un mirklis ir daļiņa no mūžības.
Tāpat kā es.
Man ir jāzied un jāsmaržo,
Baltai un trauslai…
Mani pamanīs!
Mani neizmetīs!
Ne tagad! |