Kad sapņu pils uzcelta
grezna jo grezna
Stiprāka par tērauda lodi
Kad princis zirgā
baltā jo baltā
Mīļāks par paša labo brāli
Kad palīdzēt nespēj
neviens jo viens
Sāp vārds
Karstāks par pieskārienu
tavu
Naidā veltīto vārdu
asu, asu
Dur sirdī
griež, griež
Bet bulta nesāp
Noziegums – tas nogalina
Tver, tver
Pēc indes, bet nesatver
Roka vārgā neklausa
Sit, sit
Cik vēlies, paņem gabaliņu sirds
Paņem vēl – droši! cienājies!
Griez, griez!
Ai! Ass, ass, karsts, karsts, kvēls
Jau ir tik vēls...
Pils celšanai atļauja netika dota
Tas paša noziegums
Kļūda taps nogalināta |