 (www.feini.lv) |
| Esīlija : Peļķes un kastaņi |
| Man gribējās lēkāt pa peļķēm, kauties ar krītošām lapām, smieties par kastaņiem un skrieties ar vēju. Gribējās aizvērt acis, gribējās lidot, gribējās sajust... gribējās dzīvot lietus lāsei! Tāpēc es aizgāju uz parku un nopirku no rudens pārdevēja divas peļķes un maisiņu sarkano lapu. Nācās viņam atdot savus gumijniekus, bet gan jau es arī bez tiem kaut kā! Pēc tam man bija tikšanās ar Kļavas dvēseli, interesanta persona, teikšu kā ir, tikai pārāk aprunāja ozolzīles. Nu jā, un tad pa ceļam vēl nācās noklausīties bērza strīdu ar vēju. Bija pamatīgs interešu konflikts! Tur gan katram sava taisnība, bet bērzam tāpat nācās piekāpties. Žēl bija pat skatīties. Nabadziņš galīgi sašļuka, kad tam tika konfiscētas visas lapas. Un tad nāca pats labākas, kāds garāmgājējs man uzdāvināja kastani! Jā, jā, tieši to, par kuru es gribēju smieties. No tā gan nekas nesanāca... par dāvanām nesmejas, par tām tikai pasmaida. Un tieši to es arī darīju – smaidīju par savu kastani |
| (15.11.2007) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |