Stikla pilis manā nākotnē
Zaru būdas – pagātnē
Tagadnes salkano atmiņu plūdusPalaiž no aizsprostiem.
Atceros neprāta naktis
Ar Ādamu rokās
Un tevi saldkaisles mokās,
Un to , kā mēs sildījāmies
30 kapu svecīšu gaismā.
Tumsā nebaidījāmies dejot
Klejot uz pasaules malu
Un tu teici:
„Ar varu uz Kanāriju salu.”
Es pretojos...
...vēl joprojām to daru
Lai kādreiz noskūpstītu tevi , Ādamu, stiklu
Un pakļautos varai,
Kas mani aizvsetu līdz Kanāriju salai. |