 (www.feini.lv) |
| Lana Insberga : Trešais turpinājums pasakai par Džonu Susurbeķi! |
| Pasakas sākums publicēts iepriekš! Gan pārējos darbus izdarīšu vēlāk, bet pasaku šo vajag izstāstīt tālāk. Tā runcis Džons devās tālāk pa pļavu, bet nu jau saule bija augstu debesīs un runča kungam sāka gribēties ēst. Parasti ap šo laiku viņa saimniece Lāsīte viņam pasniedza lielu trauku ar svaigu pienu un šad tad uzcienāja ar gardu desu. Arī visa tā dziedāšana un dejošana bija kaķim atņēmušas visus spēkus un tagad baltais vēders kursktēja kā varde nārsta laikā.Džons pavērās pāri garajai zālei un viņa sejā atplauka plats smaids! Tur ganījās lielo govju lielais bars. Džonam uzreiz saskrēja siekalas mutē un viņš steigšus devās pie šiem piena pilnajiem lopiem, lai izlūgtos kādu lāsīti gardā, baltā piena. Viņš skrēja un skrēja, šī pļava vēl nekad nebija likusies tik plaša, kā brīdī, kad viņš centās pēc iespējas ātrāk nokļūt pie šīm govīm. Džons skrēja tādā ātruma, ka, ja te būtu kāds ceļa policists, tad viņam būtu jau ne viena vien soda kvīts par ātruma pārsniegšanu. Te pēkšņi kaķis apstājās. Nē, tie nebija ceļa policisti, kas viņu apstādināja. Tas bija liels, izpūris bullis, kam ne visai patika šī mazā, spalvainā radījuma parādīšanās. „Ko tev te vajag, spalvu kamol?” ne īpaši laipnā balsī uzmauroja bullis uz Džonu, savas lielās un tumšās acis bolīdams. „Mmm.. nu kā lai to pasaka,” Džons saprata, ka ar šo bulli būs grūti sarunāt, „gribu tev palīdzēt!” „Kā palīdzēt? Man tavu palīdzību nevajag!” „Tā tu tikai domā. Zini, es te staigājot apkārt esmu daudzas trakas lietas dzirdējis. Tu jau nemaz nenojaut! Tu te ganies un tev jau neviens neko nestāsta..” „Ko?” bullis sašutumā iemaurojas, „No manis tiek kaut kas slēpts?! Kas par necieņu! Stāsti, par ko ir runa, ja ne aizsperšu tevi piecas pļavas tālāk!” „Mierīgāk, vecais! Esmu tev te lai palīdzētu! Lieta tāda, ka šobrīd valstī kaut kāds veselības mēnesis! Visas govis tiek pārbaudītas! Piesienas pie visādiem sīkumiem! Vakar vienā saimniecībā divdesmit govis aizsūtītas prom uz sanatoriju tikai tāpēc, ka šīm nav bijis kvalitatīvs piens!” „Nejoko! Es to nepārdzīvotu, ja mani izšķirtu no kādas no gotiņām! Manas skaistās, tesmeņainās būtnes! Tas ir traģiski! Bet paga, kādā veidā tad tu vari man palīdzēt?” „Nu lieta tāda, ka esmu speciālists piena lietās! Man atliek vien pagaršot tavu govju pienu un uzreiz pateikšu, kurām ir izredzes palikt, bet kurām mazliet jāpiestrādā pie sevis!” „Ja reiz tā saki, tad tu esi mūsu vienīgais glābiņš! Paldies tev, ka piesakies palīdzēt! Ķeries klāt un dari, kas tev jādara!” Tā nu Džons, pie sevis smīnēdams, ķērās klāt govju pārbaudīšanai, mielodamies ar silto pienu un priecādāmies par to, cik gan viegli tomēr izdevās apmuļķot lielo, nikno bulli, kamēr pats bullis, ne pa jokam uztraucies, nervozi sekoja līdzi visam, ko Džons darīja. Kad Džons bija ticis pie pēdējās govs, tad tikai ar mokām viņš spēja vēl iedzert kādu lāsi piena. „Domāju, ka visām tavām govīm ir lielisks piens! Turpini vaktēt, lai šīs kārtīgi paēd un viss būs labi! Ja nu vienīgi tās trīs brūnaļas, kas mazliet notievējušas, vajadzētu mazliet vairāk barot, viņu pienam vajadzētu būt mazliet treknākam!” Džons zinīgi noteica bullim. „Protams, protams. Ievērošu visu, ko saki! Vēlreiz liels paldies, Džon! Tu mums tiešām palīdzēji! Par to, ka palīdzēji, arī es esmu gatavs palīdzēt tev! Ņem šo manu ragu, ko reiz nolauzu, cīnoties par vienas govs sirdi! Ja kādas problēmas un vajadzīgs stipra buïļa atbalsts, tad iepūt ragā no visa spēka un būšu klāt!” „Nu paldies tev! Gan jau vēl tiksimies!” Džons paklanījās govju priekšā, atvadījās no visiem un devās tālāk. Gaidiet, drīz uzzināsim mēs,Kā draugi Džonam palīdzēt vēl spēs. |
| (11.11.2007) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |