Kad prātā ego vien...
Es bērnībā – vismīļākais,
Es jaunībā – vistrakākais,
Es plaukumā – tas skaistais, gudrais, gudrākais,
Pat vecumā – esmu labākais!
Tu – mans kalps un padotais,
Jo pasaule – tā man vien radīta!
Es esmu centrs, ziemeļpols un dienvidpols,
Ap mani griežas pasaule,
Un saule – tā man vien lec un glezn’i riet!
Mēs – pasaules glābēji, slīcēji, slepkavas,
Mēs – iestrēgušie, bezcerīgie
Sapņotāji.
Un es saucu –
Padomā par mums,
Palīdzi un durvis atdari!
Klusums.
Kauns.
Tādi laiki pienākuši,
Tādi ļaudis sanākuši.
„Domā par mums!”
... Cik dumja doma. |