Izgaist pēdas
tuksnesī,
lēni, lēni
rētas dzīst.
Aizmirst nevar,
kamēr smeldz
ilgās klusēšanas
zelts.
Aiziet nevar -
saknes tur
dziļi zemē
te kaut kur.
Palikt nevar -
spārni ceļ
kaut kur tur,
kur Putnu Ceļš.
Divu bezgalību
plēsts
sākums paliek
neizdzēsts,
kaut kur te
un kaut kur tur -
ne jau tikai
ērkšķi dur.
Sāpīgāk
par dzīvi smeldz
klusēšanas
smagais zelts,
un par rētām
lēnāk dzīst
tukšas dvēs'les
tuksnesis |