 (www.feini.lv) |
| Lana Insberga : Briesmu neizbēgamība |
| Visa pasaule pilna briesmu, Jābīstas ūdens, jābīstas liesmu, Jābīstas no vēja un pat no sīka strauta, Kas var pārvērsties straumē, ja brīvība ļauta. Jābīstas elpot, gaiss piesārņots – nāvīgs, Maniaks var gadīties pat onkulis lādzīgs, Jābīstas dzert – tas ūdens nav tīrs, Tevi var apkrāpt pat sirmgalvains vīrs. Un tā mēs dzīvojam, baidoties no visa, Drošībai dzeram zāles no propolisa, Bet, lai ar' kā mēs sevi sargājam, No briesmām izbēgt nevaram. Vēl vakar cilvēks smaidīgs preti nāca, Bet šodien nāve viņu projām vāca, Vienam audzējs, cits mirst uz ceļa, Aizsaulei sakārojās vēl viena veļa. Uzmanies, cik bieži vēlies, Sargā sevi, kopš no rīta cēlies, Bet pasargāt sevi nevar neviens, Var gadīties nelaimīgs pavērsiens – Un dzīve var izputēt momentā īsā, Pat tad, ja sevi sargā gan vakarā, gan rītā. |
| (31.10.2007) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |