 (www.feini.lv) |
| gramatas : Pēcvārds |
| Laiks gāja. No abu cilvēku leksikas bija izgaisuši vārdi Einārs un Linda. Lai arī tie dzīvoja viņu dzīvoklī, staigāja pa viņu istabām un raudzījās laukā pa logu, kur tie kādreiz bija raudzījušies, viņi tos vairs neatcerējās. Nē, neatcerējās ne tikai tādēļ, ka nebija laika, ka daudz, kas bija jāpaspēj un jāiesāk, bet gan tādēļ, lai viņiem abiem būtu mierīga dzīve tur augšup. Kopš nesenajiem notikumiem ar miršanu un atdzīvošanos Kristiāns ar Andu daudz vairāk ticēja Dievam, tie katru svētdienu devās uz baznīcu uz dievkalpojumiem un tad, kad bija brīvs tie devās, lai tur mierīgi pateiktos Dievam par viņa labo sirdi.Uzņēmums, kuru atkal vadīja Kristiāns sāka nest augļus, viņi ieķīlāja pašu uzņēmumu un nu, salasīdami pašus labākos strādniekus, vadīja dienas skaitot naudu. Viss bija labi, tas bija populārs, nestāvēja blakus pat konkurentu uzņēmumiem, tas nesa peļņu.Viņi aprecējās. Baznīcā nu vairs nelaulājās, jo tur jau to bija izdarījuši, atlika veinīgi sarakstīties dzimstrakstu nodaļā un arī to viņi izdarīja.Viņi uznesa uz jumta dīvānu un skaidros, nu jau pavasara vakaros, mīlējās zem klajas debess. Ar sadotām rokām – tieši tāpat kā to bija darījuši skolas laikā un pēc tās. Viņi piepildīja vairākaus sapņus un daudzus vēl izsapņoja. Bija baidzies moku posms viņu dzīvē un iestājusies laime ar harmoniju. Viņi bija atraduši viens otru divas reizes, daudz cietuši, daudz izdzīvojuši, bet nu tie bija laimīgi. Atkal laimīgi. Raivis puva cietumā, par pāri darījumiem un visu, ko tas ļaunu bija teicis. Nevienam viņa nebija žēl, pat audžubrālim Kristiānam ar ko tas bija pavadījis visu savu jaunību kopā. Anda viņu ienīda, tāpāc arī neapciemoja.Turpetim Ansis salīga mieru ar sievu. Tā palika greizsirdīga par to, ka bijušajam uzradusies jauna simpātjia, aizgāja pie viņa un lūdza piedošanu. Nu viņi atkal bija kopā – visa ģimene. Nopirka nelielu mājiņu, pilsētas nomalē, suni un dzīvoja laimīgi. Viņu pasaka beidzās labi. Kristiāna vecāki, uzzinādami par notikušo, par to, ka dēls izdzīvojis un nu pārmiesojies kāda cita ādā priecājās. No sākuma gan, protams, bija uztraukums, neticība, stress un pat sirds lēkmes, bet galu galā viss beidzās tomēr laimīgi. Ar apskaušanos un pateikšanos Dievam par lielo brīnumu. Un Runājot par Andas vecākiem, Anda ar savu ģimeni tos uzmeklēja un iepazīstināja ar “jauno” vīru. Viņi priecājās, ka meitas slimīgās iedomas ar skolas laiku mīlestību pārstājušās un nu viņai ir atradies pietiekami nodrošināts precinieks. Jā, tiesa gan – Anda viņiem nepateica, ka šis vīrietsi ir tā pati skolas laika lielā mīlestība tikai savādākā izskatā. |
| (28.10.2007) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |