Naktī, kad reizi gadā tiek slēgti
zeltītie vārti uz laimi,
visa pasaule sajūk prātā
un laižas skumjā dejā
Pusnaktī pār zemi nolaižas migla,
zeltīta un laimes putekļu pilna,
Rozes zars pārstāj sisties pret loga rūti
un iestājas klusa svētlaime
Apātiski laimīgi cilvēki sadodas rokās
un skūpstās. Laimes pārņemti.
Uz zemes iestājas klusa, ziemas nakts
un mēs zinām - vārti atkal ir vaļā |