Tik tālāk un tālāk no vakardienas.
No tās pagājušās dienas,
No deviņstāvmāju siltuma ,
Un tās nelielās nostaļģijas.
Kad pasaules rokās veldzējos,
Kad pasaule piemānija .
Kad Tavas rokas vēlējos,
Bet apkārt nekur tās nemaniju.
Tik tālāk un tālāk aizvien
Bez aizvainojuma, nožēlas un prieka.
Tik tālāk un tālāk aizvien.
Vai tiešām tik tuvāk nāvei arvien?
|