 (www.feini.lv) |
| Agelus : Prom |
| Istabā uz galda vāze ar tumši sarkanu rozi. Roze gan sākusi birt, bet viņai vienalga, lai jau birst kārtējās „Valentīn dienas asaras”. Uzstājīgi zvana mobilais ,bet viņa neceļ. Nojauš, kas zvana. Šodien ne, šodien viņa par to nevēlas runāt. „Rīt atzvanīšu”, viņa nodomā... Viņa iziet uz balkona ar kūpošu tējas tasi. Nekas tā nenomierina, kā kārtīga zaļā tēja ar citronu. Sāk līt... Iesākumā mazas, mazītiņas lāsītes, tās kļūst aizvien lielākas un smagākas. Viņas mati lēnām paliek mitri, bet viņa nevēlas doties iekšā, viņa ļaujas lietus vilinājumam. Pēkšņi uzplaiksnī, kāds, kurš saka: „Uzliec kapuci mīļumiņ, citādi, tavi burvīgie mati būs galīgi slapji! ” Uz brīdi acu skatiens aizmiglojas, bet ne lietus iespaidā. Viņa tā vairs nespēj. Aši ieskrien atpakaļ istabā. Nometusi zemē melno halātiņu, viņa dodas pie skapja. Uzvelk mugurā mazu puķainu, gaisīgu zīda kleitiņu, kājās gaišas baletstila kurpītes. Izlaidusi savus zeltainos matus, viņa dodas draiskā pastaigā. Viņa zina, ka rīt dosies uz darbu, bet šodien, kad atgriezīsies, izvēdinās no dzīvokļa šokolādes, cigarešu dūmu un rožu smaržas sajaukumu. Jocīgi, agrāk viņai šis aromāts likās tik patīkams... Bet tagad viņa, kā maza meitene nebēdnīgi lēkās pa peļķēm, dziedās un dejos lietū. Viņa grib izlīt, palikt galīgi slapja, lai viss pazūd nebūtībā, aizskalojas prom... |
| (09.09.2007) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |