 (www.feini.lv) |
| Babadura : Aptracis Tīnis |
| Novilkt kurpes, zeķes, apenes un krūšturi un skriet, Nokrāsot sev kājas zaļas, rokas zilas un ta diet, Un es gribu laizīt sienas, iezīt magonēm un tad Gribu dzirdēt, ka tas nebūs neparasti it nekad. Vēlos pateikt to, ko vēlos, tā kā vēlos un nekā Primitīvās patiesības nesaiņojot papīrā. Gribu darīt to, ko gribu, un lai jūs pēc tam par to Diskutētu, spriedelētu kā par mākslu devīto. Gribu iekustināt tautu un tad redzēt, kā tie pēc Desmit gadiem kopē mani. Šitik stulbi! Nez kapēc? Gribu atvērt jaunu "pareizi" un jaunu "šitā drīkst", Lai pēc laika sekotāji savu bezsakaru pīkst. Vai tiešām es izstos kā aptracis tīnis? Vai varbūt jūs siekalojieties Pēc pensijas, dzīves pirms nāves, pirms miris. Pirms pensijas maz aizdomājāties? "Bet zini, tam vecumam esmu es pāri - Man n-tākie divdesmit gadi! Man nenesās prāts šādas muļķības darīt, Man nava vairs tik gari vadi! Jāstrādā, naudiņa jāpelna, jātaupa, Nevar takš sēdēt uz pleciem! Dzīve vēl nebeidzās!" - līdz kamēr nolaupa. Paskatieties acīs veciem. |
| (27.11.2004) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |