| Es gribēju par mīlestību rakstīt Un skaistus vārdus kopā bakstīt.
 Par to cik jauks ir lūpu sārtums
 Un to valdzinošais mirdzums.
 
 Par to cik bezgalīgi skaisti
 Ir mīļotajam sejas vaibsti
 Un cik pasaule ir auksta,
 Ja nav kāds, kas aiz bizēm rausta.
 
 Bet jūs jau visi to sen zināt
 Un paši savos stāstos pināt.
 Un vēl jums vajag atskaņu
 Un labi daudz patskaņu!
 
 Tāpēc nerakstīšu es neko,
 Lai par mani nejoko.
 |