 (www.feini.lv) |
| Nullity : Kāpēc? |
| Es sēžu gultā un pār maniem vaigiem rit asaras. Kaut kas dziļi, dziļi iekšā atkal pamodās un lauzās uz āru, un man atkal sāp! Nez kāpēc agrāk mani visvairāk varēji sapināt tikai tu, bet tagad es pati, ar atmiņām par MUMS... Es klausos mūsu dziesmu un atceros cik biju laimīga. Tu biji man blakus, es smaidīju un saldi smējos. Ai, cik sen šos smieklus neesmu dzirdējusi.. Tagad esam draugi, tomēr ik reiz kad skatos uz tevi man iekšā sāp. Es uzlūkoju tevi kā savu laimi, kas liekas tik tālu no manis, kas liekas tik novājināta it kā lēnām mirtu, izdzistu kā zvaigzne. Bet man gribās viņu atdzīvināt. Ieraugot tavas ačteles man gribās bļaut ? NĀC ATPAKAĻ!!! Katru reizi, kad tu paskaties man acīs man gribās, lai tu pienāc man klāt un maigi noskūpsti mani, kā tu to darīji agrāk. Bet tu tikai pasmaidi un novērsies. Gribās mierināt sevi ar domu, ka tu tomēr vēl kaut ko jūti! Es uzdodu sev tikai vienu jautājumu-KĀPĒC? Kāpēc es nevaru būt laimīga. Kāpēc man nevar tikt dota otra iespēja? KĀPĒC? |
| (21.11.2004) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |