 (www.feini.lv) |
| Valerie : Laime |
| Laime ir kaut kas ļoti nozīmīgs katra cilvēka dzīvē. Tas ir kaut kas, kas piepilda tavu dvēseli ar jaukām domām, mīlestību, kaut kas, ko nevar saredzēt vai sataustīt, taču var sajust savā sirdī. Katram cilvēkam laime nozīmē kaut ko citu. Daži jūtas laimīgi tad, ja viņiem ir daudz naudas un liela vara, bet citi var justies labi tikai tad, ja viņi ir kopā ar savu ģimeni, kad visi mīļie cilvēki ir dzīvi un veseli, kad viņiem viss ir labi. Es vislaimīgāka jūtos tad, kad esmu pie jūras, redzu, kā tālumā debesis saplūst ar zemi, jo tad man liekas, ka pasaule ir tik ļoti liela, interesanta un arī savāda, ka tajā viss ir iespējams. Vēl man laimi sniedz tas, ja visiem apkārtējiem ir labi, ja viņi priecājas un smaida, jūtas apmierināti ar savu dzīvi. Manuprāt, ja cilvēks saka, ka ir laimīgs, tad tas ir pārāk skaļi teikts, jo es domāju, ka laime nemaz nepastāv, ir tikai īsi laimes mirkļi, kas ļauj cilvēkiem atpūsties no visām dzīves grūtībām un pārdzīvojumiem, tie ir mirkļi, kuru dēļ ir vērts dzīvot, kuri padara dzīvi vērtīgāku, piemēram, tavu mīļo cilvēku smaids, jauka un saulaina vasaras diena, zvaigžņota nakts, kad tev liekas, ka visa pasaule ir tavās rokās. Taču vislabāk tu jūties tad, kad esi kādam palīdzējis grūtā brīdī, kad neesi uzgriezis muguru cilvēkam, kuram tu biji vajadzīgs. Iespējams, ka viens vienīgs tavs smaids vai tavs vārds kādam ir palīdzējis nepadoties grūtā brīdī, palīdzējis piecelties kājās un turpināt savu ceļu. Es domāju, ka mūsdienās cilvēki neprot novērtēt to, kas viņiem ir dots, viņiem vienmēr vajag vēl un vēl, nekad nekā nepietiek. Ar katru brīdi viņu prasības pieaug, taču darīt kaut ko lietas labā, censties piepildīt savus sapņus viņi negrib, jo tas ir grūti, jo par to ir jācīnās. Man liekas, ka mums ir jāiemācās saskatīt visas tās labās lietas, kas mums ir, nevis sūdzēties par to, cik mēs esam nelaimīgi, jo mums nav kaut kā tāda, kas mums dzīvē nemaz nav vajadzīgs, kas nemaz nesniegs mums prieku un laimes sajūtu. Kaut arī dažreiz šķiet, ka dzīve pret mums ir netaisnīga, ka mēs varētu būt laimīgāki nekā šobrīd esam, tomēr, ja laimes būtu tik daudz, cik mēs vēlētos, tad tā zaudētu savu vērtību, savu burvību, tā vairs nebūtu tik kārota un gaidīta. Manuprāt, tad cilvēku dzīve nebūtu tik interesanta, tā būtu vienmuļa un garlaicīga. Kaut arī nevienam nepatīk ciest un justies slikti, tomēr tas mums māca būt stipriem, nepadoties, būt gataviem pārvarēt jebkuras dzīves grūtības. Manuprāt, laimi var salīdzināt ar sauli. Kad tās ir pārāk daudz, kad tā ir pārāk liela un spoža, tad tev apžilbst acis, tu pārstāj redzēt to, kas ir tev apkārt, bet tad, kad tās nav vispār, kad tā ir paslēpusies pelēkajā ikdienā, tad tu jūties bēdīgs, iztukšots, tev liekas, ka tavā dzīvē kaut kā trūkst. Šādā brīdī vislabāk ir pacensties pašam atrast savu laimi, pašam censties piepildīt savu dzīvi ar prieku. Ir tikai plaši jāatver acis, lai saredzētu, ka pasaulē ir tik daudz interesantu lietu, tik daudz iespēju izklaidēties, aizmirst par savām problēmām, tik daudz cilvēku, ar kuriem var iepazīties, lai vairs nejustos vientuļi. 15.11.2004 |
| (19.11.2004) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |