 (www.feini.lv) |
| Gita Mullere : Padod slīcējam roku un piedod |
| Es sapinos maldos un noslēpumos Kā peldētājs tīklos Un, ja nepasniegsi man, slīcējam, roku Man atvadas jāmāj tev būs Uz laikiem mūžīgiem. Nav nekā lielāka un svētāka Par nožēlas teikšanu pagātnei Un nekā smagāka ar’ diemžēl nav Par rokas sniegšanu slīcējam “Piedod!” kas kliedz. “Piedod man!” tev kliedz man sirds un lūpas “Es tikai cilvēks grēcīgais, ļauj labot kļūdas!”. Bet tu nesaki nekā, Tik tuvāk pienākdams, tu žēli noraugies uz to, Kas pēc pēdējās elpas tver. Pastiep roku, man nabaga slīcējam, Ļauj piecelties! Un tad uz ceļiem kā ubags tev lūgšu Atkal pēc mīlestības “Un piedod!” |
| (07.08.2007) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |