Nenopūt putekļus,
Tas saskrāpēs atmiņu gleznu.
Neaiztiec spilvenu,
Tas zaudēs asaru smaržu.
Šajās sienās
It visur jūtu elpu Tavu.
Tu, svešais,
Neaiztiec pasauli manu!
Re, spogulis,
Tajā mēs vērāmies abi –
Tīksminājāmies,
Cik kopā izskatamies labi.
Te, gulta,
Tai pratām mēs iemācīt daudz –
Mieru, mīļumu,
Spēles, kas prātu jauc.
Kad Tu aizgāji
Man bija ģenerāltīrīšana.
Tomēr-
Neizgaist ēna Tava ... |