prātam neaptverams 
sirdij nenotverams 
 
reizēm mēs smejam un skumstam, 
bet reizēm domaajam.. 
un būtiibu kopā meklējam.. 
šī ir dzīves garša 
kurā mēs esam un eksistējam 
 
mēs spējam novertēt.. 
ik reiz, kad sāpe smeldz 
un domas virmo ap citu 
mēs spējam lūgt un saņemt 
nožēlot un nīst, 
bet patiesību neredzēt.. 
 
vai žēlot sevi, savas kluudas 
 
lūgt un nozēlot ir drosme 
atzīt un piekāpties 
 
kļūdas 
prātam neaptveramas 
sirdij nenotveramas 
 
mēs spējam.. 
 
18.10.2004 |