 (www.feini.lv) |
| Dzelzs Jaunava : Par šņabi |
| šis ir mans referāts par sēnēm, kur vārda "sēne" vietā es ierakstīju "šņabis" un tā arī aizgāja tālāk.. :)) Iedzeršana ir zinātnes nozare, kas pēta šņabi, tā ģenētiskās un bioķīmiskās īpašības, pielietojumu (zāļu izgatavošanā, uzturā) un bīstamību, kā piemēram, indīgumu un inficēšanas spējas. Iedzeršana tāpat ir arī cieši saistīta ar zooloģiju, kas pēta baltās pelītes. Zinātnieks, kas pēta šņabi, tiek dēvēts par dzērāju. Vēsturiski iedzeršana ir bijusi kolektīva nodarbe.1896. gadā tika nodibināta Britu Ierāvēju Biedrība. Šņabis spēj ražot toksiskas vielas, antibiotikas kā arī citus otrējos metabolisma produktus (produkti, kas nav nepieciešami organisma izdzīvošanai). Tāpat šņabis ir neaizstājams organisms uz zemes, pateicoties tā spējai veidot simbiotiskas attiecības, tādas kā, piemēram, šņabis - uzkoda vai šņabis- patērētājs. Šņabis arī spēj pārstrādāt sarežģītas organiskās biomolekulas, tādas, kādas ir, piemēram, rasolam vai skābajiem gurķiem, atbrīvojot tajās ieslēgto oglekli un piedaloties globālajā oglekļa aprites ciklā. Izjaucot šo iekārtojumu un palielinot oglekļa daudzumu atmosfērā, rodas globālā sasilšana, kuras sekas ir neprognozējamas, tāpēc nevar novērtēt par zemu dzīvo organismu, tostarp arī šņabja, nozīmi mūsu planētas klimata veidošanā. Atgriežot atpakaļ kuņģa saturu, šņabis nodrošina augsnes bagātināšanu ar dažādām vielām, kuras atkal var izmantot zaļie augi. Šņabis iedalās trijās lielās grupās: 1) Šņabis, no kā neviens vēl nav nomiris, 2) Šņabis, no kā visi, kas to mēģināja, ir miruši, 3) Šņabis, ko neviens vēl nav mēģinājis, jeb nepilnīgi pazīstamais šņabis.Otrā grupa tostarp tiek dēvēta par īstu vīru dzērienu un kopā ar trešo grupu tiek uzskatīta par augstāk attīstītu. Šņabis nav ne augs, ne dzīvnieks. Atšķirībā no augiem, šņabis satur grādus, tādēļ ir noderīgāks nekā augi. Drīzāk tas atgādina dzīvnieku. Taču šņabim nav ne nervu, ne orgānu sistēmas, un tam nepiemīt spēja pārvietoties, kas raksturīga dzīvniekiem. Turklāt šņabis tiek dalīts ar mikroskopisku reproduktīvo vienību palīdzību, kuras sauc par gramiem. Grami pēc savas uzbūves ir daudz vienkāršāki nekā olas vai sēklas un lielākoties piepilda tikai vienu glāzīti.Šņabja veģetatīvais ķermenis ir grādi. Oīdijas jeb artrosporas ir cilindriskas, eliptiskas vai citādas formas glāzītes ar plāniem apvalkiem. Ar glāzītēm notiek šņabja izdalīšana. Savukārt hlamidosporas ir pudeles ar bieziem apvalkiem. To funkcija - saglabāt šņabi tā attīstībai nelabvēlīgos dzīves apstākļos. Ar vārdu "šņabis" bieži saprot tikai pudelēs sapildīto šņabi. Taču, līdzīgi kā ābols vai ķirbis, šņabis ir tikai daļa no vesela organisma. Daudzu šņabja uzbūve ir ārkārtīgi smalka un to dzīves cikli ir vieni no vissarežģītākajiem uz mūsu planētas. Precīzs, dabā sastopamo šņabja sugu skaits nav zināms. Šobrīd dokumentēti vairāk kā 70,000 dažādu šņabja veidu. |
| (18.07.2007) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |