 (www.feini.lv) |
| Džeina : No sapņa možoties |
| Ceļojums bija kā sapnis, no kura nevēlējos atgriezties, bet tagad ir realitāte, kurā mainījies viss, jo realitātē dzīvo sapnis... Un tas ir tik savādi, ka pati to nevaru izskaidrot, šīs jaunās atklāsmes ir pārsteidzošas, ne tikai man, bet arī apkārt esošajiem. Es neko sev nevaru padarīt! Kāds gudrs cilvēks reiz teica: "Sirdij nevar pavēlēt!", tad nu ķeros pie šī teiciena kā pie salmiņa, ja pārējie nesaprot... Definēt Mīlestību? Hmm... Trešo reizi mūžā man atkal kāds to jautā, un es atkal sākumā apmulstu un nezinu ko atbildēt, bet tad atskārtu, ka atbilde jau nekad nemainās, tikai es pati aizmirstu tās patieso nozīmi. Mīlestība ir uzupurēšanās otra cilvēka labā, Tu esi gatavs atdot sevi visu, neprasot pretī neko. Ja to otru cilvēku patiesi mīl, tad esot viņam blakus izjūt nepārvaramu laimi, bet tālumā - neizsakāmas ilgas pēc viņa mīļuma un maiguma! Neesmu es Ledus Sirds, vienkārši nav bijis tas īstais! Man ir tik daudz jaunu un jauku emociju, ka nezinu, ko lai ar tām visām iesāk? Man ir bail, ka viss patiesi ir bijis tikai sapnis... Tā būtu milzīga vilšanās... Šodien man atkal mamma teica: "Beidz sapņot!". Kā viņa to varēja zināt, ja neesmu neko stāstījusi? Laikam jau visu savu mazo dzīvīti esmu lidinājusies pa mākoņiem, bet bez tiem jau dzīve nebūtu tik interesanta. Man tagad jācenšas cik spēka, lai visu īstenotu, gribu dzīvot vienkārši, bet skaisti, vēlos būt apmierināta ar sevi un, lai citi ir apmierināti ar mani! 20.09.2004 |
| (19.11.2004) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |